Rainers Marija Rilke

Tu esi nākotne, lielā ausma
Pār mūžības plašumu.
Tu esi gaiļa sauciens pēc laika nakts,
Rasa, rītausmas Mise un meitene,
Svešinieks, māte un nāve.

Tu esi mainīgais tēls,
Kas allaž viens pār likteni slejas,
Kas paliec neapsveikts un neapraudāts
Un neaprakstīts kā pirmatnējs mežs.

Tu esi lietu dziļākā iemiesošanās,
Kas noklusē savas būtības pēdējo vārdu
Un sevi citu vienmēr rādi citiem:
Kuģim kā krastu un zemei kā kuģi.

R.M. Rilke, in: Die Gedichte, itb 2246, Frankfurt und Leipzig: Insel 1998, S. 272f